Foto no Anša Egles privātā arhīva no pasākuma 2009.gadā Rīgā. Es attēlā esmu aizmugurē, kreisajā pusē. |
Nesen Ansis Egle (šajā FaceBook ziņā, redzamais attēls no turienes) atgādināja man par šo blogu. Par kādu pasākumu, kurā reiz tika pulcēti kopā Latvijas vieni no pirmajiem, aktīvajiem blogeriem. Tad nu sagribējās te kaut ko uzrakstīt.
Tagad vārdu ‘blogeris’ ir pārklājusi pabieza putekļu kārta. Tā vietā nākuši sociālo tīklu kontu publiskās slejas, mikroblogu (piem., twitter) vietnes u.c. bezpersoniskas izpaušanās vietas. Visaktīvāk šajā blogā rakstīju tieši pirms 10 gadiem, kad Šrilankā aizvadīju otro gadu. Toreiz tur internets bija ļoti nepieejams, ļoti lēns. Blogu veidoju tādēļ, ka toreiz tik populārā e-pasta (tad lietoju Hotmail) vēstules visiem nespēju aizsūtīt, jo Šrilankas bilžu pielikumi bija pārāk lieli 26kb/s iezvanpieejas savienojumam. Sapratu, ka ērtāk ir sagatavot rakstu ar attēliem blogā un radiem, draugiem, medijiem pārsūtīt uz to saiti. Un tas lieliski strādāja.
Pēcāk sapratu, ka tas arī bija labs hronoloģiskas dienasgrāmatas rakstīšanas veids, kuru īpaši interesanti pārlasīt pēc daudziem gadiem.
Iespējams, ka šajā laikā blogi pat varētu atgūt savu nozīmi. Tie tomēr ir personīgāki, uzticamāki. Kaut vai 5 cilvēki, bet tie mērķtiecīgi tev izsekos un izlasīs tevis rakstīto, neļaujot rakstītajam pazust simtu FeisBuka laika joslā ‘nošārēto’ rakstu gūzmā.
Priecīgus visiem svētkus un Laimīgu Jauno gadu!