Par stopēšanu

Šī gada sākumā, braucot mājās no Eiropas, uz Vācijas - Polijas robežas man paveicās uzņemt automašīnā stopētāju, kurš bija ceļā uz Tomsku (Томск). Lai arī viņš stāvēja ar zīmi “Poznan”, viņš esot bijis ļoti priecīgs, kad ieraudzījis apstājamies mašīnu ar Latvijas numura zīmi (viņš jau Latvijā ir bijis iepriekš), jo bija cerība tikt līdz Latvijai. Ar Paskālu (Pascal Dumont) no Kanādas uzreiz vienojāmies par kopīgu ceļu cari Polijai un Lietuvai līdz pašai Rīgai. Es stopētājus mašīnā uzņemu vienmēr (gandrīz), jo pats esmu daudz ceļojis ar stopiem un vēl šad tad to daru. Deviņdesmito gadu otrajā pusē vairākas reizes krustām šķērsām izbraukāju Eiropu, kas, vismaz man, toreiz bija vienīgā iespēja ceļot, iepazīt Eiropu un eiropiešus.

Paskālam, kurš uzskaita katru ar stopiem nobraukto kilometru, šis bija garākais brauciens - kopā aptuveni 1180km ar vienu auto. Man pašam tik garš ‘stopējiens’ nekad nav gadījies! Paskāls, līdz Vācijas - Polijas robežai bija nobraucis ar stopiem jau 42 813 km. Uz Tomsku viņš dodas uz pusgadu, lai tur studētu krievu valodu un literatūru. Kopā pavadītajā ceļā līdzās angļu valodai vairākas reizes sarunājāmies arī krievu valodā, kuras pamatus viņš jau apguvis pašmācības ceļā!

Paskāls līdzīgi citiem stopētājiem uzskata šādu ceļošanu par videi absolūti draudzīgu  ar iespējām pieredzēt apciemoto vietu kultūru un iepazīt cilvēkus (nevaru nepiekrist), atzīstot, ka lidot uz Tomsku nebūtu nekāds vilinājums un izaicinājums. Stopējot, Paskāls nakšņo pie “Dīvānu Sērferiem” (CouchSurfing.org - starptautisks tīkls, kas savieno ceļotājus un viņu apmeklēto vietu iedzīvotājus, tostarp piedāvājot naktsmītnes dzīvesvietās), tādēļ ceļā šad tad uz Paskāla mobilo tālruni pienāk īsziņas jau no tīkla kontaktiem Maskavā, kurp Paskāls plāno doties pēc Rīgas. Jau dienu pēc mūsu Šķiršanās “Sejas Grāmatā” (FaceBook.com) saņemu no Paskāla ziņu, ka viņš ir nokļuvis Maskavā, turklāt no Rēzeknes tikai ar vienu mašīnu! Paskāla FaceBook profilā uzzināju, ka viņš 2008.g. vasarā rīkojis dažādu tautu cilvēku “sa-stopēšanos”, bet Berlīnē 2009.gada nogalē rīkojis foto izstādi par saviem ceļojumiem!

Kad es pirmo reizi stopēju uz Eiropu 1998.gadā, man nebija nedz mobilā telefona, nedz bankas kartes. Tolaik arī nebija tāda Couch Surfing tīkla un ‘Feisbuka’, tai gadā tikai izveidoju savu hotmail adresi, kuru vairs nelietoju. Minēto lietu nepieejamība gan nemazināja stopēšanas ceļojumu burvību! Pārskatot savu foto arhīvu, neatradu savu stopējienu fotoattēlus, jo pirmās digitālās kameras pasaulē tikai tad sāka parādīties, bet viena ceļojuma laikā man ar draugu Amsterdamā tika nozagtas mugursomas, kurās bija arī filmiņu fotoaparāts. Vienīgā drukātā bilde, kuru atradu, ir uzņemta pie šosejas kaut kad 2002.gadā (laikam) Austrijā pie Insbrukas.