Pieredze valsts slimnīcā Latvijā - 1.daļa

Sākšu ar to, ka par savu ceļgala operāciju (diagnoze - ceļgala krusteniskās saites plīsums) maksāju pats. To man neapmaksāja nedz Latvijas valsts, nedz kāda apdrošināšanas kompānija. Summa par operāciju - 1191 lati. Atsevišķi bija jāmaksā par divām slimnīcas palātā pavadītajām diennaktīm - 45 lati par katru. Pirms operācijas man pašam bija jāiegūst un jāapmaksā asins analīžu testi laboratorijā (5,62 lati) un jāiegūst savas sirds elektriskā kardigrammas pieraksts (7 lati). Ar iepriekšminētajiem pārbaužu rezultātiem man bija jādodas pie anestezeologa, kurš par samaksu 20 lati sagatavoja operācijas anestezeologam norādījumus par manu veselības stāvokli anesetēzijas izvēlei.

Summa: 1313,62 Ls.

Slimnīca, kurā man tika veikta operācija - Valsts SIA Traumatoloģijas un Ortopēdijas slimnīca, kas atrodas Rīgā, Duntes ielā. (www.tos.lv)

Pirmkārt, mani pārsteidza tas, ka līdz operācijai no slimnīcas nebija iespējas saņemt nekādu līgumu. Vairākkārt zvanīju uz dažādiem slimnīcas www.tos.lv lapā norādītajiem telefona numuriem, bet vienīgais panākums bija rēķina iegūšana par summu 1281 lati (operācija + maksa par palātu) ar mistisku līguma numuru, lai arī iepriekš līgumu vēl nebiju parakstījis. Grāmatvede gan mani mudināja doties uz slimnīcu, jo uzņemšanas dienā mans līgums mani gaidīšot slimnīcas uzņemšanas nodaļā.

Uzņemšana
Kad norādītajā dienā ierados slimnīcas uzņemšanā, tur dežurējošajam pēc skata praktikantam nebija nekādas nojausmas par manu eksistenci un gaidāmo operāciju. Piereģistrēšanās (gaidīšana gaitenī) prasīja - es nepārspīlēju - 50 minūtes (manis par palātu samaksāto 45 latu istabiņas cenā iekļautās vakariņas tā rezultātā tika pazaudētas)

Pēcāk mani aizveda uz manu palātu. Maiņas māsas par manu līgumu neko nezināja teikt, bet laipni ierādīja man palātu. Māsiņas man arī neko nevarēja atbildēt par manas operācijas laiku un gaitu, bet tas saprotams, jo viņas ir tikai māsiņas. Mani mulsināja slimnīcas nodaļā uz sienas pieliktais lepnais plakāts, kas vēstīja par iegūto ISO kvalitātes sertifikātu.

Agrs rīts

Ienāk istabā māsiņa, steidzina mani mosties un grasās vilkt manu gultu uz operāciju zāli. Man esot pirmā operācija. Es pretojos, jo gribu tomēr savu līgumu. Viņa atsaka, ka esot jāsteidzas, jo operāciju zāle esot gatava, anestezeologs jau gandrīz saposies. Māsiņa pakļaujas un dodas pēc līguma. Pēc brīža atnāk nakts maiņas māsiņa un pārmet man, kas es sūdzoties, atnes kaut kādu līgumu, bet tas izrādās nav līgums - kaut kādi kārtības noteikumi, kas jāievēro uzturoties slimnīcas palātā. Mudinu viņu sgādāt manu līgumu! Pēc brīža atnāk nodaļas vecākā māsa ar līgumu un pamāca (maigi izsakoties), ka līgums takš ir formalitāte un, lai es nekvaējot tagad visu procesu. Man tiek atgādināts par operāciju zāles un anestezeologa gatavību... Agrs rīts, ārā tumšs, es pārlasu līgumu... Standarta, tipveida līgums, kuru parakstījis nodaļas vadītājs, bet līgums nav aizpildīts - tajā nav minēts operējošā ārsta vārds un personas kods, kā prasīts. CIk pārsteidzoši - nav minēts arī kādu ārstēšanu (lasi - operāciju) man plānots veikt. Spiežu izsaukuma pogu, saucu māsu atpakaļ un lūdzu, lai šī informācija tiktu aizpildīta. Gaisā jūtams saspīlejums... Turpinu lasīt līgumu, punkts 5.2. vēsta, ka “Pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā saņemt no Ārstējošā ārsta informāciju par viņa slimības diagnozi, ārstēšanas (operācijas) procesu un prognozi...”. Pēc brīža atnāk arī ārsts, līgums tiek aizpildīts, cenšos iegūt informāciju par operācijas gaitu, bet pilnībā to negūstu. Ārsts uzod sakrālo jautājumu: “Kura kāja?”, lai arī tas viss ir minēts manā slimības vēstures lapā, ar kuru neviens nav iepazinies...