Sen nav bijuši foto un raksti... te būs ieskats manā Šrilankas šodienā. Klikšķiniet uz attēliem, lai tos palielinātu!
Dienas pirmā puse – šrilankietis Awantha vada TEP (Tsunami Education Project) semināru Galles pilsētā. Viņš šogad beidza ģeogrāfijas studijas Ruhunas universitātē Šrilankas dienvidos un kopš jūlija strādā mūsu projektā.
Skolnieki starpbrīdī. Šrilankā skolniekiem uz skolu atļauts doties skolas formas tērpos: balti krekli, zilas bikses, šlipses ar skolas logotipu, baltas zeķes un melnas kurpes. Zēniem papildu atļauts lietot tikai rokaspulksteni, metenēm auskarus.
Starpbrīdī pastaigājoties pa pilsētu uzzinu, ko demonstrē Galles kinoteātrī. Tas man šķiet saprotams pēc nesenajiem pārpratumiem (vai neizpratnes), ceļojot kopā ar balto sievieti (Ulla, tu saproti par ko es te runāju!!!).
Tā filma tiek demonstrēta 3x dienā. Jau no 10:30, hā! Kādēļ šrilankieši 10:30 no rīta skatās erotiskas filmas? Atbildes pieprasiet epastos...
„Feel the magic” baudot populārāko saldējumu Šrilankā. Šis saldējuma ritenis, lai piesaistītu uzmanību, atskaņo īpašu melodiju. To sadzirdot Šrilankas bērni satrakojas!
Awantha pēc semināra kopā ar Galles rajona skolotājām un TEP karti „Nr.5”, kurā attēlota Indijas okeānā notikusī un cunami izraisījusī zemestrīce. Tāds korporatīvs foto sanācis. Bet tie šrilankiešu sarī man patīk!
Vēl viens korporatīvais foto – TEP komanda Šrilankā. No kreisās: Jānis Ķirpītis un vācieši Torstens Kloze, un Sandra Laskovski.
Šrilankas kokosa palma. Tādu te ir daudz. Tie kokosrieksti nav tie brūnie, kādus uzreiz iedomājaties. Tie ir lieli un dzelteni. Šrilankā tos sauc par „king coconut”, jeb karalisko kokosriekstu. Tajos iekšā ir tikai sula, kas attāli līdzīga bērzu sulai. Viens kokosrieksts uz ielas maksā 20 Šrilankas rūpijas, kas ir aptuveni 10 santīmu Latvijas naudā.
Mans sveiciens saulrietam un dienas beigām.
Šodien viesojos Tangalla ciematā, kur šogad norit ar manu līdzdalību pieteiktais GLEN projekts. Atgādināšu, ka es pagājušajā gadā ieguvu GLEN stipendiju, kas man ļāva doties uz 5 mēnešiem uz Šrilanku. No kreisās: Matze (Mathias Klasen) no Vācijas, Jānis Ķirpītis. Matze strādās kopā ar latvieti Māri Resni, kurš Šrilankā plāno ierasties septembra beigās.
Braucam mājās. Garš ceļš, 3 ar pus stundas. Tur, kur Šrilankā satiksme (uz autoceļiem), gaiss ir ļoti netīrs. Pamatīgi smirdīgas izplūdes gāzes.
Dienas pirmā puse – šrilankietis Awantha vada TEP (Tsunami Education Project) semināru Galles pilsētā. Viņš šogad beidza ģeogrāfijas studijas Ruhunas universitātē Šrilankas dienvidos un kopš jūlija strādā mūsu projektā.
Skolnieki starpbrīdī. Šrilankā skolniekiem uz skolu atļauts doties skolas formas tērpos: balti krekli, zilas bikses, šlipses ar skolas logotipu, baltas zeķes un melnas kurpes. Zēniem papildu atļauts lietot tikai rokaspulksteni, metenēm auskarus.
Starpbrīdī pastaigājoties pa pilsētu uzzinu, ko demonstrē Galles kinoteātrī. Tas man šķiet saprotams pēc nesenajiem pārpratumiem (vai neizpratnes), ceļojot kopā ar balto sievieti (Ulla, tu saproti par ko es te runāju!!!).
Tā filma tiek demonstrēta 3x dienā. Jau no 10:30, hā! Kādēļ šrilankieši 10:30 no rīta skatās erotiskas filmas? Atbildes pieprasiet epastos...
„Feel the magic” baudot populārāko saldējumu Šrilankā. Šis saldējuma ritenis, lai piesaistītu uzmanību, atskaņo īpašu melodiju. To sadzirdot Šrilankas bērni satrakojas!
Awantha pēc semināra kopā ar Galles rajona skolotājām un TEP karti „Nr.5”, kurā attēlota Indijas okeānā notikusī un cunami izraisījusī zemestrīce. Tāds korporatīvs foto sanācis. Bet tie šrilankiešu sarī man patīk!
Vēl viens korporatīvais foto – TEP komanda Šrilankā. No kreisās: Jānis Ķirpītis un vācieši Torstens Kloze, un Sandra Laskovski.
Šrilankas kokosa palma. Tādu te ir daudz. Tie kokosrieksti nav tie brūnie, kādus uzreiz iedomājaties. Tie ir lieli un dzelteni. Šrilankā tos sauc par „king coconut”, jeb karalisko kokosriekstu. Tajos iekšā ir tikai sula, kas attāli līdzīga bērzu sulai. Viens kokosrieksts uz ielas maksā 20 Šrilankas rūpijas, kas ir aptuveni 10 santīmu Latvijas naudā.
Mans sveiciens saulrietam un dienas beigām.
Šodien viesojos Tangalla ciematā, kur šogad norit ar manu līdzdalību pieteiktais GLEN projekts. Atgādināšu, ka es pagājušajā gadā ieguvu GLEN stipendiju, kas man ļāva doties uz 5 mēnešiem uz Šrilanku. No kreisās: Matze (Mathias Klasen) no Vācijas, Jānis Ķirpītis. Matze strādās kopā ar latvieti Māri Resni, kurš Šrilankā plāno ierasties septembra beigās.
Braucam mājās. Garš ceļš, 3 ar pus stundas. Tur, kur Šrilankā satiksme (uz autoceļiem), gaiss ir ļoti netīrs. Pamatīgi smirdīgas izplūdes gāzes.
Posts
2 comments:
:) ojaa, Kjirpi, baltaas sievietes saprotoshs smaids. Maaksla atsver visu!
hm,varbut shrilankiesi no rita nodarbojas ar ko patiikamu, vakaru atstajot efektivajam lietderibas nodarbeem..? (reflektejot erotiska kino radishanas riita seansu)
Post a Comment